Nesen biju TECHARENA pasākumā un klausījos Malcolm Burenstam Linder, Alva Labs līdzdibinātāja un CEO, uzstāšanos. Tā bija saruna ne tik daudz par HR, cik par vadības lēmumu kvalitāti un subjektivitātes cenu biznesā.

Tēma skanēja ļoti vienkārši: “The Team You Build Is the Company You Build.”
Komanda nav tikai biznesa daļa. Komanda ir pats bizness.

Malcolm Burenstam Linder sāka ar personīgu stāstu. Karjeras sākumā viņš strauji mērogoja e-komercijas uzņēmumu un nepārtraukti steidzās ar pieņemšanu darbā. Vakances vajadzēja aizpildīt “jau vakar”, intervijas notika steigā, un dažreiz CV viņš ieraudzīja tikai dažas minūtes pirms tikšanās. Intelektuāli viņš saprata, cik svarīgi ir cilvēki, taču sistēmas nebija. Patiesībā tā notiek ļoti bieži 😀 Un, kā viņš pats atzina, tā bija viena no dārgākajām kļūdām.

Tālāk viņš ieviesa jēdzienu NOISE — troksnis lēmumu pieņemšanā.
Tas ir termins no Daniel Kahneman un Olivier Sibony grāmatas “Noise: A Flaw in Human Judgment.”

✅ Kas ir “troksnis”:
• dažādi eksperti, balstoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem, izdara atšķirīgus secinājumus;
• problēma nav datos, bet cilvēku interpretācijā;
• subjektivitāte bieži tiek maskēta kā “pieredze” vai “intuīcija”.

Un tagad — uzmanīgi.

Tika veikts pētījums ASV tiesu sistēmā. Aptuveni 200 federālie tiesneši analizēja vienas un tās pašas lietas: vienādus noziegumus, vienādus apstākļus, vienādus apsūdzētos. Lēmumu amplitūda izrādījās radikāla. Vienā gadījumā — 30 dienas cietumā, citā — 15 gadi par tieši tiem pašiem faktiem.

Risinājums izrādījās pārsteidzoši vienkāršs.
Pētnieki ieviesa strukturētas rekomendācijas un faktoru matricu. Tiesneši sākumā pretojās, jo uztvēra to kā savas ekspertīzes ierobežojumu. Taču pēc struktūras ieviešanas lēmumu variācija samazinājās apmēram par 35%. Bez jaunām tehnoloģijām. Tikai sakārtojot domāšanas procesu.

📍 Un te parādās ļoti svarīga paralēle ar biznesu:
• lielākā daļa darbinieku dod vidēju ieguldījumu — apmēram ±10% ietekmi uz rezultātu;
• neliels procents top-performeru rada 2–5 reizes lielāku vērtību;
• kļūdaina pieņemšana darbā var atbīdīt komandu par vairākiem mēnešiem;
• spēcīgs darbinieks var paātrināt uzņēmuma izaugsmi daudzkārtīgi.

Un tomēr uzņēmumi joprojām bieži paļaujas uz intuīciju un meklē “to īsto” pēc sajūtas vai kopējā vibe.

“Es jūtu, ka viņš derēs.”
“Es uzreiz redzu zvaigzni.”
“Labs universitātes diploms, spēlē tenisu/golfu/datorspēles — ņemam.”

📍 Galvenie riski:
• paļauties tikai uz vadītāja sajūtām;
• sajaukt pārliecību ar spēju prognozēt rezultātu.

📍 Galvenie secinājumi no uzstāšanās:
• kur ir cilvēka spriedums bez struktūras — tur vienmēr būs troksnis;
• pieņemšana darbā nav tikai vakances aizpildīšana, tā ir uzņēmuma nākotnes arhitektūra;
• intuīcija palīdz ātrumam,
bet sistēma palīdz mērogam.

Un es pilnībā piekrītu uzstāšanās noslēguma domai:
ja komanda ir uzņēmuma atspoguļojums, tad nav svarīgāka uzdevuma par pieņemšanas procesa sakārtošanu un “trokšņa” samazināšanu lēmumos. Jo galu galā uzņēmums kļūst tieši tāds, kādus cilvēkus mēs tajā aicinām.

Uzstāšanās pārstāsts publicēts ar Malcolm Burenstam Linder atļauju.