Pārbaudes laiks vēl nenozīmē, ka darbinieks paliks uzņēmumā.

Kā vienmēr atgādinu: viss, kas notiek darbā, ir divpusējs process, un pārbaudes laiks nav izņēmums.
Tas ir brīdis, kad darba devējs izvērtē — vai darbinieks ir piemērots amatam, bet darbinieks savukārt apskata darba vietu un pieņem lēmumu — palikt vai doties tālāk.

Pēc likuma darba devējam ir tiesības pārtraukt darba attiecības pēdējā pārbaudes laika dienā (šeit mēs neapspriedīsim, vai tas vienmēr ir korekti vai nē).

Kas jāatceras pirms pārbaudes laika (gan darbiniekam, gan darba devējam):

• Kādi uzdevumi būs jāveic darbiniekam un ko viņam vajadzētu apgūt pārbaudes laikā.

• Ieplānojiet regulāras tikšanās starp darbinieku un vadītāju reizi mēnesī, lai izvērtētu, kā norit Onboarding un adaptācija, kā arī lai identificētu vājās vietas.

• Regulāri uzdodiet jautājumus un sniedziet viens otram atgriezenisko saiti.

Ko darīt darbiniekam:

• Uzzināt, pie kā vērsties pēc palīdzības (mentors, kurators).

• Jautāt par visu, kas uzņēmumā nav skaidrs, nevis izdomāt pašam savus noteikumus.

• Iepazīties ar uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, pieprasīt nepieciešamos piekļuves datus.

• Dodiet sev laiku. No jums negaida milzīgus rezultātus jau pēc pirmās darba nedēļas. Ejiet uz priekšu pakāpeniski.

• Būt proaktīvam, apgūstot darba pienākumus (jautāt, precizēt).

Protams, darba devējam ir jārūpējas par to, lai darbinieks pēc iespējas ātrāk iejustos darbā, taču mūsdienu dinamiskajā pasaulē kaut kas var palikt nepamanīts, un darbinieka aktīva iesaiste ir sava veida drošības spilvens, lai process ritētu gludi.

Turklāt — jo pašpietiekamāks un aktīvāks sevi parādīs darbinieks, jo labāk visiem.
Darba devējs sapratīs, ka šeit nebūs nepieciešama mikrovadība, darbiniekam ir labas idejas un reāls plāns, kā tās īstenot.

Mūsu uzņēmumā mēs apsveicam darbinieku, kurš ir veiksmīgi pabeidzis pārbaudes laiku, un parasti viņš arī pacienā kolēģus ar kaut ko pēc savas pirmās algas. Prakse rāda — tas saliedē un satuvina kolektīvu.